Sezonālie garastāvokļa traucējumi ir depresijas veids, kas raksturojas ar ilgstoši nomāktu garastāvokli vienā un tajā pašā gadalaikā, visbiežāk atkārtoti rudens un ziemas periodos. Sezonālās depresijas izcelsmē viena no noteicošām ir melatonīna teorija. Tā ir viela, kas galvas smadzenēs pastiprināti tiek ražota tumšajā diennakts laikā, kā arī periodos, kad ir saules gaismas deficīts. Melatonīns ietekmē dažādu iekšējās sekrēcijas struktūru darbību, miega – nomoda ritmu un sekmē vielas serotonīna, kas nosaka garastāvokli līdzsvara izmaiņas, tādējādi veicinot depresiju.
Ja Jūs ilgstoši jūtaties nomākts, piemēram, rudens un ziemas periodos, bet pavasaros un vasarās Jūsu pašsajūta ir ievērojami labāka, iespējams, Jums ir sezonālā depresija. Jebkurš cilvēks var sirgt ar sezonālo depresiju, bet lielāka varbūtība ir saslimt tiem, kuri:
- dzīvo valstīs, kur ir maz dienas gaismas
- sievietēm
- cilvēkiem vecuma grupā 15 līdz 55 gadi
- ja kāds no radiniekiem slimo ar depresiju
Kādi ir simptomi?
Depresijas simptomu sākums un beigas ir novērojami vienā un tajā pašā laikā ik gadu. Visbiežāk cilvēkiem, kuri slimo ar sezonālo (ziemas) depresiju, slimības izpausmes parādās septembrī-oktobrī un ilgst līdz aprīlim-maijam. Raksturīgākās izpausmes ir:
- ilgstoši nomākts, īgns garastāvoklis, kas ievērojami ietekmē arī fizisko pašsajūtu un pasliktina dzīves kvalitāti
- vajadzība pēc ilgāka nakts miega, noguruma sajūta rītos, miegainība dienas laikā
- iespējama palielināta ēstgriba, vēlme pēc ogļhidrātiem bagātas pārtikas
- izmaiņas ķermeņa svarā, visbiežāk tā pieaugums
- Kā noteikt sezonālo depresiju?
Dažreiz šo depresijas veidu ir grūti atšķirt no tā saucamās endogēnās depresijas simptomu līdzības dēļ, ārsts noskaidros, vai divus gadus pēc kārtas bijāt nomākts vienā un tajā pašā laikā un jutāt uzlabošanos mainoties gadalaikam? Ārsts jautās par sezonālās depresijas raksturīgiem simptomiem, tas ir, vai ir lielāka nepieciešamība pēc ilgāka miega nekā parasti, vai ir izteiktāka bada sajūta un vēlme lietot uzturā ar ogļhidrātiem bagātu pārtiku, vai ir pieaudzis ķermeņa svars.
Kā ārstēt?
Efektīvai ārstēšanai būtu vēlams apmeklēt psihiatru vai ģimenes ārstu. Ārsts visticamāk Jums nozīmēs ārstēšanu ar antidepresantiem, kuri sakārtos miega-nomoda ritmus, atjaunos izjaukto ķīmisko vielu līdzsvaru galvas smadzenēs, tādējādi veicinot atgriešanos Jūsu iepriekšējā stāvoklī. Ir ļoti būtiski lietot medikamentus tieši tā, kā to ir noteicis ārsts un nepārtraukt antidepresantu lietošanu tikai tāpēc, ka jūtaties
labāk – tas var sekmēt stāvokļa pasliktināšanos. Ir pierādīts, ka antidepresanti kombinācijā ar psihoterapiju rada noturīgu ārstēšanas efektu. Papildus ārstēšanai ar zālēm ir rekomendējama mērena fiziskā aktivitāte dienas laikā, it īpaši rītos, kas sniegs Jums enerģiju un mazinās depresijas simptomus, piemēram, pastaigas svaigā gaisā, peldēšana, braukšana ar divriteni. Ir valstis, kur sezonālās depresijas ārstēšanai tiek pielietota gaismas terapija (fototerapija), bet šobrīd Latvijā šī ārstēšanas metode nav pieejama. Gaismas terapiju iespējams kombinēt ar antidepresantu terapiju, psihoterapiju vai pielietot atsevišķi. Tai izmanto spēcīgas intensitātes gaismu, ko nodrošina īpašas luminiscentās spuldzes, kā arī gaismas emisijas diodes, kuras sniedz vidēji 10000 lx apgaismojumu. Salīdzinājumam, ikdienas telpu apgaismojums nepārsniedz 500 lx. Gaismas terapija ir efektīvāka no rīta vai priekšpusdienā, gaismas iedarbība notiek caur acīm nevis caur ādu, rekomendējamais seansa ilgums ir vidēji 2 stundas dienā. Visbiežāk gaismas terapija sniedz labu rezultātu, bet ir jāņem vērā, ka tā ir jāpielieto katru dienu līdz gadalaika maiņai, pretējā gadījumā ir ievērojams risks simptomu paasinājumam.
Dr. Jeļena Vrubļevska