Depresijas izteiktākie simptomi ir pastāvīgi slikts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums un enerģijas izsīkums. Ja Jūs ciešat no depresijas, Jūs varat zaudēt spēju priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk Jums sagādāja prieku, arī domāšana un lēmumu pieņemšana Jums sagādā grūtības.

Daži depresijas tipi izpaužas ar fiziskiem simptomiem, tādiem kā samazināta apetīte, sāpes, hipohondrija jeb nepamatotas raizes par fizisko veselību, miega traucējumiem. Šie simptomi dažkārt maldīgi tiek uztverti kā fiziska slimība.

Plašāk par depresijas simptomiem:

• Nomākts garastāvoklis
• Negatīvisms
• Trauksme
• Palēnināta funkcionēšana
• Traucēts miegs
• Fiziskie simptomi
• Psihoze

Nomākts garastāvoklis

Depresijas galvenā pazīme ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis. Jūsu domas ir pārņēmusi grūtsirdība un bezcerība, viss šķiet tik pelēks un bezjēdzīgs. Turklāt ir sajūta, ka kaut kas draudošs un baiss var notikt ārpus Jūsu kontroles.

Iespējama arī garastāvokļa maiņa, kad no rīta pieceļoties jūtaties nomākts, bet dienas laikā Jūsu garastāvoklis uzlabojas un uz vakara pusi Jūs esat gatavs sazināties ar apkārtējiem un paveikt savus ikdienas darbus. Citiem savukārt ir otrādi – rīta labais noskaņojums kļūst arvien sliktāks, līdz vakarā pārņem nomāktība un bezcerība.

Negatīvisms

Gandrīz visiem, kas cieš no depresijas, ir negatīvas domas, ko rada nomāktais garastāvoklis. Šīs domas veicina vainas sajūta, ka esat slinks, egoistisks vai neattaisnojat uz sevi liktās cerības.

Jūs varat justies vainīgs par lietām, ko esat darījis vai izdarījis nepareizi. Dažkārt Jūsu vainas sajūta var būt pamatota, tomēr krietni pārspīlēta.

Trauksme

Depresija veicina trauksmi un nemieru, kas var būt saistīts ar Jūsu ikdienas problēmām, piemēram, finansēm. Ja ciešat no smagas depresijas, Jums var būt bail no dažādām nereālām lietām un situācijām, piemēram, lielām katastrofām, dabas stihijām u. tml.

Dažkārt Jūsu garastāvokļa svārstības var izpausties kā aizkaitināmība, Jūs var viegli sadusmot, kā arī ātri kļūstat aizvainojams, nemierīgs un pat agresīvs. Jums piemīt arī zems pašvērtējums, pesimisms un negatīvisms.

Palēnināta funkcionēšana

Ja Jūs esat nomākts, Jūsu psihomotorais temps bieži būtiski samazinās. Tādējādi Jūs domājat, runājat un darbojaties daudz lēnāk nekā parasti. Turklāt no Jūsu sejas praktiski vispār ir pazudis smaids, Jūsu sejas izteiksme gandrīz nemainās, bet saskarsmē ar citiem ir ilgi klusuma brīži un maz acu kontaktu. Palēninātas funkcionēšanas dēļ kļūst lēnāka arī Jūsu runa un kustības, turklāt Jums ir grūti pieņemt lēmumus un domāt.

Tā kā Jums ir zudusi interese par sevi un apkārt notiekošo, ir liels risks nespēt darīt darbu.

Traucēts miegs

Lielai daļai cilvēku, kas cieš no depresijas, ir izteikti miega traucējumi, kas ir saistīti ar izmaiņām ķīmiskajos informācijas nesējos smadzenēs.

Miega izmaiņas var izpausties kā grūtības aizmigt, tā var būt arī regulāra pamošanās naktī. Traucēta miega dēļ Jūs nespējat izgulēties un atpūsties, nereti arī ļoti agri pieceļaties un nespējat vairāk iemigt.

Fiziskie simptomi

Ja Jūs ciešat no depresijas, Jums ir vērojams apetītes trūkums, tādējādi Jūs nepietiekami uzņemat enerģiju un varat zaudēt svaru. Savukārt daži cilvēki depresijas iespaidā ēd pārāk daudz, jo nejūt sāta sajūtu.

Tāpat depresijas ietekmē var saasināties un kļūt izteiktākas dažādu hronisku slimību radītas sāpes, piemēram, ja Jūs jau ciešat no muguras sāpēm vai reimatisma, sāpes Jums var šķist vēl spēcīgākas nekā parasti. Arī tad, ja līdz šim nav bijusi kāda izteikta slimība, Jūs vienalga varat sajust sāpes muskuļos un locītavās, kuņģa vai galvas sāpes u. c.

Depresija rada sasprindzinājumu, tāpēc Jums var būt grūti atpūsties gan fiziski, gan garīgi.

Psihoze

Psihotiskie simptomi

Ja ciešat no smagas depresijas, Jums var būt psihotiskie simptomi. Ja Jūs ciešat no psihotiskas depresijas, Jūsu domas var kļūt nereālas un apkārtējiem nesaprotamas. Jūs domājat, ka Jūs esat vainīgs pie lieliem negadījumiem un katastrofām, vai esat pārliecināts, ka esat slikts cilvēks. Tādējādi Jūsu apetīte var samazināties un Jūsu fiziskais stāvoklis var kļūt kritisks. Dažos gadījumos Jūs varat pilnībā pārtraukt ēst un dzert, tad situācija ātri var kļūt dzīvībai bīstama un ir nepieciešama tūlītēja ievietošana slimnīcā.

Paranoja

Psihotiskās depresijas epizodes laikā Jūs varat kļūt paranoidāls un sajust vajāšanu. Jums var likties, ka kādi cilvēki vai slepenas organizācijas vēlas Jums nodarīt ļaunu vai sodīt.

Halucinācijas un uzmācīgas domas

Psihotiskā depresija var radīt halucinācijas, kas var izpausties kā balsis, kas Jūs nomāc un saka, ka Jūs ir jāsoda. Turklāt tās var Jūs arī pārliecināt sodīt sevi – varbūt pat izdarīt pašnāvību. Šādā gadījumā ir nepieciešama intensīva ārstēšana slimnīcā. Tāpēc nekavējoties vērsieties pie speciālista pēc palīdzības.