Pasaules Veselības organizācija pieņēmusi lēmumu, ka 2017. gada Starptautiskā veselībasdiena būs veltīta depresijas tēmai. Kā liecina RSU zinātnieku veiktais pētījums, Latvijā katru gadu ar depresiju slimo 115 000 cilvēku un desmitajai daļai pacientu, kuri apmeklē ģimenes ārstu, nepieciešama tūlītēja depresijas ārstēšana. Tie ir apmēram 70 000 cilvēku, lai gan oficiālā statistika liecina, ka ir krietni mazāks ārstēto pacientu skaits. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors un psihiatrs Elmārs Rancāns atklāj, ka tieši tāpēc Valsts pētījumu programmā “Biomedicine” tika organizēti Depresijas skolas semināri Latvijas ģimenes ārstiem, lai uzlabotu viņu prasmes, kā atpazīt un ārstēt depresiju primārajā aprūpē.
“Esam priecīgi, ka Latvijā Valsts pētījumu programmā “Biomedicine” (2014. – 2017.) RSU Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras pētnieki trīs gadus aktīvi strādā pie dažādu depresijas jautājumu aktualizēšanas. Mēs esam konstatējuši, ka Latvijā ar depresiju katru gadu slimo aptuveni 115 00 cilvēku. Katrs desmitais, kurš apmeklē ģimenes ārstu, slimo ar depresiju, un Latvijā kopumā tie ir 70 000 pacientu, kam būtu nepieciešama mūsu palīdzība,” stāsta Elmārs Rancāns.
“Tik lielam skaitam slimnieku psihiatri vieni paši nevar palīdzēt, to var izdarīt tikai kopā ar ģimenes ārstiem. Pagājušajā gadā, sadarbojoties Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai un Latvijas Psihiatru asociācijai ar RSU Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedru, organizējām Depresijas skolas seminārus ģimenes ārstiem, kuros dalījāmies ar pieredzi, kā palīdzēt atpazīt un ārstēt depresiju primārajā aprūpē,” skaidro psihiatrs.
Depresijas skolā, kas notika desmit dažādās Latvijas vietās no 2016. gada oktobra līdz decembrim, tika izglītoti 270 ģimenes ārsti, un tas nozīmē, ka gandrīz piektā daļa ģimenes ārstu ir izskoloti un zina, kā atpazīt un ārstēt depresiju. Tas ir būtisks panākums, jo turpmāk būs iespēja palīdzēt arī tiem pacientiem, kuriem līdz šim tas nebija iespējams dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lauku reģionos, kur nav pieejami psihiatra pakalpojumi.
RSU pētnieki darbu Valsts pētījumu programmā “Biomedicine” turpinās, izvērtējot, vai šī izglītojošā programma – Depresijas skola – ir sasniegusi savu mērķi un vai ir uzlabojusies depresijas un neirotisko traucējumu atpazīšana un ārstēšana primārajā aprūpē.