Pētījumos atklāts, ka depresija parasti divreiz biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem. Latvijas pētījumu dati uzrāda līdzīgu tendenci. Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ar depresiju pašreiz slimo 7 no katriem 100 pieaugušajiem iedzīvotājiem.

Lai arī statistika liecina, ka lielāks risks saslimt ar depresiju ir sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem, jāpatur prātā, ka ar slimība var piemeklēt ikvienu, turklāt tas var notikt pēkšņi – te nav psihosociālu vai socioekonomisku robežu.

To apliecina arī vairāki slaveni cilvēki, kuri ir cietuši no depresijas, tostarp, Ābrahams Linkolns, Teodors Rūzvelts, Vinstons Čerčils, Roberts Šūmanis, Ludvigs van Bēthovens, Edgars Alans Po, Marks Tvens, Vincents van Gogs.

Lai arī depresija var skart ikvienu, labā ziņa – ir pieejama efektīva ārstēšana.

Kas paaugstina risku saslimt ar depresiju?

Gēni – ja Jūsu vecākiem, bērniem, brālim vai māsai ir atkārtotas depresijas epizodes, diemžēl pastāv 20 % risks, ka Jūs varat saslimt ar depresiju.

Dzimums – lai arī pētījumi apliecina, ka sievietēm depresija attīstās divreiz biežāk, arī ļoti daudz vīriešu cieš no šīs slimības, turklāt viņi bieži nevēršas pēc palīdzības.

Vecums – depresija var attīstīties jebkurā vecumā, bet nedaudz augstāks risks ir sievietēm vecumā no 40 līdz 50 gadiem.

Socioekonomiskais stāvoklis – cilvēkiem no zemākām socioekonomiskajām grupām pastāv lielāks depresijas attīstības risks.

Psiholoģiska trauma – depresiju var veicināt psiholoģiskais šoks vai trauma.

Seksuāla izmantošana – cilvēkiem, kuri bērnībā ir tikuši seksuāli izmantoti, ir paaugstināts depresijas attīstības risks.

Laulības šķiršana – cilvēki, kuri cieš no depresijas, visbiežāk ir šķīrušies.

Bezdarbs – nomākti cilvēki, kas cieš no depresijas, bieži ir bezdarbnieki.

Smags zaudējums – ilgstošas sēras var novest pie depresijas.

Slimība – praktiski visas slimības var veicināt depresijas attīstību.

Grūtniecība un dzemdības – depresīvi traucējumi daļai sieviešu attīstās jau grūtniecības laikā, savukārt daļai tie parādās pēc dzemdībām pirmo 12 mēnešu laikā un izpaužas kā problēmas saskarsmē ar bērnu un nespējā parūpēties par sevi.

Psiholoģisks šoks pirms pirmās depresijas epizodes – kad cilvēks ir guvis lielu psiholoģisko traumu, tai var sekot pirmā depresijas epizode, un vēlāk, saskaroties ar mazākiem psiholoģiskiem triecieniem, var būt novērojamas dažādas depresijas epizodes.

Nosliece uz depresiju

Dažādi ārējie un iekšējie psiholoģiskie faktori var paaugstināt Jūsu predispozīciju (noslieci uz depresiju). Bieži vien tie ir ārējie faktori, kas saistīti ar notikumiem Jūsu bērnībā, piemēram, slikts kontakts ar vecākiem vai agrīni zaudēti vecāki viņu nāves vai šķiršanās dēļ, kā arī uzmanības trūkums. Turklāt pieaugušie, kuri cieš no depresijas, desmit reizes labāk nekā veselie cilvēki atceras audzināšanu un atsevišķas spilgtas epizodes.

Starp citiem nozīmīgiem ārējiem faktoriem, kas radušies bērnībā, jāmin fiziska un seksuāla vardarbība, konflikti un nesaskaņas mājās, kā arī kaunināšana no vecāku puses un nesasniedzamu prasību izvirzīšana. Atsevišķi tagadnes notikumi, kā, piemēram, saspīlēta šķiršanās, ilgstošs bezdarbs un vientulība kopā ar pagātnē piedzīvoto var kļūt par depresijas palaidējmehānismu.

Jums ir paaugstināts depresijas attīstības risks, ja Jums piemīt izteikti negatīva domāšana, esat pasīvs un parasti tā vietā, lai risinātu problēmas, bēgat no tām. Depresijas risks ir paaugstināts arī emocionāli nepastāvīgiem un viegli ievainojamiem cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu. Jāpatur prātā, ka cilvēkiem, kas ir pārlieku lieli perfekcionisti vai ir pārņemti ar kādām nereālām idejām, ir augstāka iespēja saslimt ar depresiju.

Hroniskā depresija

Tādi psiholoģiskie faktori kā domas, sajūtas un uzvedība var paildzināt depresiju. Proti, kad jūtaties skumīgs, Jūsu atmiņa fokusējas galvenokārt uz negatīvajiem dzīves aspektiem, tādējādi radot sajūtu, ka Jūsu dzīve līdz šim ir bijusi vienkārši bezjēdzīga laika šķiešana.

Tā kā esat nomākts, arī Jūsu uzvedība saskarsmē ar citiem cilvēkiem mainās, un diemžēl šīs izmaiņas var novest pie attiecību pasliktināšanās. Tāpēc tā vietā, lai Jūs atbalstītu un Jums palīdzētu, dažkārt apkārtējie no Jums novēršas un distancējas, tas savukārt var novest pie vēl dziļākas depresijas, radot burvju loku, ko veicina Jūsu negatīvās domas un sajūtas, kā arī negatīvās attiecības ar citiem.