Lai gan depresija ir viena no biežāk sastopamajām psihiskajām saslimšanām, Latvijā ir diezgan nepilnīgs priekšstats par šo slimību, kā arī trūkst izpratnes par to, kad būtu nepieciešama profesionāla palīdzība. Joprojām daudzi cilvēki depresiju uzskata par pārejošu vai iedomātu slimību un domā, ka pietiks ar to, ja cilvēks „saņems sevi rokās”, pārslēgsies uz labām un gaišām domām, aizbraucot ceļojumā vai mainot matu krāsu.

Lai arī Latvijā patlaban ir pieejamas pašas modernākās depresijas ārstēšanas metodes, sabiedrības atšķirīgās attieksmes dēļ cilvēki nelabprāt vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Nesen veiktajā iedzīvotāju aptaujā teju 120 000 pieaugušo ir atzīmējuši sev nozīmīgus depresijas simptomus, tomēr pie ģimenes ārsta vai psihiatra pēc palīdzības ir vērsušies vidēji tikai 9 000 pacientu gadā.

Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā sieviešu saslimstība ar depresiju ir divas reizes biežāka nekā vīriešiem. Taču vīrieši daudz retāk vēršas pēc palīdzības, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc viņi piecas reizes biežāk nekā sievietes izdara pašnāvību. Saskaņā ar 2010. gada datiem Latvijā pašnāvību izdarīja 436 cilvēki – no tiem 375 vīrieši un 61 sieviete. Nespējot pielāgoties mainīgiem apstākļiem un nevēršoties pēc palīdzības, ik dienas pašnāvību izdara viens vīrietis, turklāt visbiežāk darbspējīgā (45–54) gadu vecumā.

Pasaules psihiskās veselības pētījumos ir atklāts, ka aptuveni 60–80 % cilvēku, kas ir izdarījuši pašnāvību, tajā brīdī ir bijuši depresijā. Tāpēc, lai mazinātu pašnāvību skaitu, svarīgi ir laikus pazīt simptomus un ārstēt depresiju, ieklausīties apkārtējos un mudināt meklēt profesionālu palīdzību.